Print this page

Užavas piezīmes

Ir svētdienas rīts un pēc vakardienas iespaidiem ir daudz spēka un enerģijas jauniem izaicinājumiem. Ārā pūš neliels vējels, bet vakardienas secinājuma, neticēt "skata pa logu" laika ziņām, tiek izlemts, ka jābrauc uz Užavu. Ap 11:00 esam jau Stradžos, kur sarunājam ar saimniekiem, lai atved mani atpakaļ pēc mašīnas. Saimnieki tiešām ir Kurzemei netipiski viesmīlīgi :) Tad nu 10 minūšu laikā esam jau upē. Pēc rudens lietavām Užavā ir pacēlies līmenis un mēs nopriecājamies, ka būs mazāk jāairē. Tā arī mūs straume nes, tīri neatlaidīgi līdzi turas visādi sprunguļi, bet mēs tos tomēr apdzenam. Bet kas tad tas, mūsu priekšā vesela gulbju ģimene. Neesmu ornitologs, bet man liekas, ka oktobrī jau gulbēniem jābūt baltiem, laikam vēls perējums. Globālā sasilšana dara visādus brīnumus. Gulbju ģimenīte nemaz nelido prom, kad mēs tuvojamies, tik peld uz priekšu. Visbeidzot nolemjam vienā platākā vietā pielikt airēšanā un vairāk tuvāk pretējam krastam apiet gulbjus, lai nebiedētu. Tas arī izdodas un gulbju dodas mierīgi atpakaļ savās iecerētajās gaitās, kuras mēs nedaudz patraucējām.

Tad arī beidzas prieki, straumīte vairs daudz neko nedod, ja upei priekšā ir nokritis koks un visādi jālavās, lai tiktu šķēršļiem garām. Bet tas ar ir diezgan interesanti. Visu laiku tiek pieņemti stratēģiski operatīvi lēmumi - pa kreiso, nē pa labo, pieliecies utt. Tā arī nokļūstam līdz pirmajam tiltam - Tērande. Šeit ieraugam vecus mūrus labajā pusē un ziņkāres mākti nolemjam apskatīt. Pārņem visnotaļ spocīgas sajūtas. Izskatās pēc kārtējā muižas kompleksa, kas prasās pēc kāda miljardiera, jo šeit ir ne vien pamatīga muižas ēka, bet arī vairākas saimniecības ēkas un dīķi. Kādreiz tiešām šeit ir bijusi liela rosība.

Iekožam kādu pīrādziņu un iedzeram karstu kafiju un dodamies tālāk. Ne cik daudz neesam pabraukuši, kad kreisajā pusē ieraugam smuki mazu zālīti, kā ar šķērēm nošķērētu. Tad jau nāk arī vaininieces apsveicināties. Jā, "solārija" meitenes ir diezgan ziņkārīgas, skatījās uz mums ar lielām ācīm kā uz citplanētiešiem.

 

Tad turpinājumā Užava līdz pašai Sisei iet pa tādu kā mežu, visu laiku sanāk pārvarēt sakritušo koku šķēršļus, kas mums arī izdodas bez neviena apnesiena. Pēc Sises tilta drīz vien Užava iet caur laiksaimniecības pļavām un ir diezgan taisna, atkal var izbaudīt straumīti un ka nav jāpiepūlas domāt kā tikt garām sakritušajiem kokiem, jo šeit gar krastiem aug tikai kārkli. Tā mēs arī sasniedzam plkst. 16:00 Ziru tiltu. Tātad braukts ir 5 stundas. Kaut gan vienu brīdi gribējās braukt līdz pašai jūrai, tomēr nolemjam līdz jūrai aizbraukt ar auto un apskatīties Užavas ieteku jūrā. Kad aizbraucam, bijām mazliet pārsteigti, bija aizmirsies, ka ja vējš ir ap 20m/s tad jūrā ir viļņi.

Tad nu papriecājāmies par jūriņu un ar izvēdinātām galvām devāmies mājās, vēl "pa ceļam" iebraucot un pavakariņojot Ventspils "Bugiņā". Pēc tādas dienas mazliet gribas ēst. Tad arī dodamies mājās, pa ceļam vēl saņemam ziņu, ka Dinamo uzvarējis ar 4:2 lieliskā spēlē. Nu ko lai saka, bija vienkārši lieliska diena :)