Print this page

Renda - Nabes ezeri ~43km - 2 dienas

Maršruts sākas Rendā pie tilta pār Abavu. Šis ir Abavas mežonīgākais posms, kurš ir praktiski neapdzīvots un transporta infrastruktūras piedāvātās iespējas piekļūt ar parasto mirstīgo transpotlīdzekli ir ļoti relatīvas un ļoti atkarīgas no laika apstākļiem, proti vai ir slapš vai sauss laiks. Kā šajā tā arī citos maršrutos, ja esiet ieradušies ar savu auto, to varēsiet novietot mūsu SIA "Abavas brīvdienu" sētā, mūsu klientiem autosstāvieta ir bezmaksas. Sākot no Rendas tilta upe ir diezgan mierīga un pietiekami dziļa. Pirmā vieta kur var apstāties un nopeldēties ir pēc 2,5 km. Šeit rendinieki ir ierīkojuši laipu. Vieta patiešām ir jauka, par spīti vietējo jauniešu dotajam nosaukumam "Cūcene", dēļ netālu atrodošajām bijušajām kolhoza Mazrendas cūku fermām, par cūcību liecina vienīgi atstātā atkritumu kaudze.

Nelielu gabaliņu uz priekšu Abavas kreisajā krastā atrodas Mazrendas ūdenskritums. Ja to negrib palaist garām, no Abavas puses tas nav redzams, ir tikai pavisam neliels strautiņš, kas ietek Abavā. Lai ieraudzītu ūdenskritumu būs jāizkāpj no laivas un kādi 20 m jāpaiet gar stautiņu uz priekšu. Aptuveni 1 km tālāk kreisajā krastā ir apmetnes vieta "Ceļmaļi", ja plānosiet šeit arī pārnakšņot, kontaktējieties ar "Ceļmaļu" māju saimniekiem, lai varētu norēķināties, šo vietu viņi ir sakopuši un iekārtojuši. Uzreiz pēc "Ceļmaļu" mājām ir arī tā saucamā Platene, šeit Abava ir strauja un kā jau no nosaukuma var noprast - diezgan plata. Tālāk pēc 2 km labajā krastā ir apmetnes vieta "Pērkoņi". Pēc neliela gabaliņa kreisā pusē ir apmetnes vieta "Jaunpērkoņi". Praktiski visas apmetnes vietas ir Kurzemes hercogistes laikā bijušas koku krautuves, kur tika krauti koki, lai vēlāk tie tiktu pludināti pa Abavu un tālāk pa Ventu uz Ventspili kuģu būvei. Šī apkārtne ne vienmēr ir bijusi tik neapdzīvota, šeit Hercogistes laikā 17. gs. ir bijuši darvas un dzelzs cepļi, eļļas dzirnavas, manufaktūras, gateri un pat papīrfabrika.

Taču manufaktūras labāk ieteiktu apskatīt pārgājienā ar kājām vai velosipēdiem, jo laivu brauciens tad ieilgtu uz 3-4. dienām un daži objekti atrodas patālu no Abavas, kurus vieglāk sasniegt ar velosipēdiem. Šīs apkārtnes meži ir zināmi vēl ar Kurzemes katla kaujām, diezgan nozīmīga kauja ir risinājusies tieši pie "Pērkoņu" mājām. Par šo apkaimi ir arī aprakstīts Jēkaba Janševska grāmatā "Mežvidu ļaudis", kad ļaudis mēra un kara laikā slēpjas starp diviem purviem (lai gan autors nav minējis, domāju, ka tie varētu būt Pluču un Novadu tīreļi netālu no svētupes Abava, kuras ūdeni uzskatīja par dziedniecisku un svētu ne tikai Abavas apkaimē, bet visā Kurzemē.) Pēc "Jaunpērkoņu" apmetnes vietas aptuveni pēc 4 km labajā krastā ir apmetnes vieta "Novadi". Abava šajā posmā sāk palikt straujāka ar tādām kā garām pusstraujām (protams, straujums atkarīgs vēl no ūdenslīmeņa) krācēm. Pēc gabaliņa labā pusē ir apmetne "Pluči", vēl pēc gabaliņa kreisā pusē ir apmetne "Ozoli". Protams, Abavas krastos ir vēl citas vietas, kur varētu apmesties, taču ieteiktu pieturēties pie šīm, vai ja visas ir aizņemtas, tad izvēlēties vietu, kur ir ugunskura vieta. Jaunas apmetnes vietas ne tikai nav iesakāms veidot, bet ir aizliegs ar dabas parka "Abavas senleja" noteikumiem.

Apmetņu vietu posms ir parasti arī pirmās dienas beigu posms. Otrais posms līdz ietekai Ventā ir visskaistākais Abavas posms, sevišķi pirmā daļa, kas ir bagāta ar stāviem krastiem, smilšu klintīm, skaistiem avotiņiem, kas tek pa klintīm. Šeit var novērot ne tikai dabas skaistumu, bet arī apliecinājumu, tam, ka cilvēks reiz dzīvojis alās, jo rakstīšanas uz smilšu klintīm gēns dažiem eksemplāriem vēl mūsdienās ir asinīs. Domāju izpētes vērti eksemplāri, ilgā un darbietilpīgā izpētes ceļā, varētu atkrustot cilvēku līdz pērtiķim, līdzīgi kā to dara ar savvaļas zālēdājiem, tad teorija, ka cilvēks ir cēlies no pērtiķa būtu pierādīta. Kad skaistās klintis ir garām, ar nepacietību tiek gaidīta Abavas ieteka Ventā, ko var noteikt, ja vērīgi paskatās uz akmeņiem krastos, ik pa km tad arī ir uzkrāsots atlikušo km skaits līdz ietekai Ventā. Kad beidzot ieteka ir sasniegta. Tiem kas plānojuši šeit maršrutu beigt, tomēr vēl ir jāšķērso Venta un tieši pretī ietekai ir apmetnes vieta. Bet ja brauc tālāk līdz Nabes ezeriem, tad jāgriežas pa labi un jāairē un jāairē, Venta vairs nav tik mīlīga kā Abava, Venta ir platāka un arī var izbaudīt to kā ventiš sak: kā ir kad pūš no mīzeldamb? Pēc aptuveni 4 km ir kreisā pusē kanāls uz Nabes ezeriem. Jābūt diezgan uzmanīgiem, jo kanāls nav tik labi pamanāms, vienīgais orientieris ir elektrības vadi kas iet pāri Ventai. Ja tomēr sanāk aizbraukt garām arī nekas, variet braukt līdz Zlēku tiltam, kas ir vēl kādus 4 km uz priekšu. Nabes kanālos jau ir omulīgāk. Iebraucot Nabes ezerā brauciet taisni pāri vai arī pa kreisi pāri, abās vietās ir atpūtas vietas, kur arī ir galapunkts. Šeit gribētu piebilst, ka atkritumus arī galapunktā labāk neatstājiet, bet ņemiet līdzi. Lielākā daļa tomēr esam cilvēki nevis pērtiķi. Vai ne?

Atpakaļ pie maršrutiem >>