Print this page

Imulas piezīmes

Ir 21. novembra plkst. 8:00 un dodos ārā no Rendas ar četrām laiviņām. Šķiet visi ceļā sastaptie ļaudis nosmaida nedaudz, jo kurš gan trakais tagad vēl grib ar laivu braukt, kad līdz Ziemassvētkiem palicis tik mēnesis. Pūcēs ierodos ap pusdeviņiem pie Imulas tilta pie Pūču dzirnavām. Apskatot upi vienā pusē tiltam nedaudz pa Imulu uz augšu redzams Bebru dambis, kuram pāri gāžas ūdens. Naivi cerēt, ka tādu nebūs arī turpmāk. Iedzeru tēju un apēdu kādu brokastmaizi un tad pārējie "trakie" ir arī klāt.

Ieraugot upi, lielākā daļa izsmēķē trīs cigaretes no vietas un pēc instruktāžas un upes apraksta priekšlasījuma, tieku nosaukts par pesimistu, ka tik traki jau nebūšot, ka kāds gāzīsies, tomēr mantas tiek paklausīgi piesietas un vestes cieši savilktas. Aiziet, aizbraucam kā pirmie un pie straujās straumes īpaši nav laika atskatīties. Pirmais dambis kuru veiksmīgi pārvaram un varam nopūsties, hū nebija tik traki. Tad pēc straujākas taisnes ir līkums pa kreisi, bet tur labā pusē noliecies koks uz upes vidu 45% leņķī, izdodas izvairīties, bet nospriežu, ka ne visiem tas izdosies, jo vieta viltīga. Tā arī ir pirmie peldētāji - spalgi kliedzieni sadzirdami, kad aiz līkuma jau apnesam laivu pirmajiem kokiem. Turpinājumā upe ir diezgan "mierīga", tik ik pa laikam kāds bebru dambis, kurus pārvaram kā slidkalniņus, sajūtas tīri patīkamas. Tad arī tilts, ko sākumā noturam par galapunktu, taču paskatoties pulkstenī, pa stundu nevarējām nobraukt. Maza pauzīte un braucam tālāk. Ieraugam uz kokiem pirms līkuma pa labi sarkanus cipariņus un klucīšus, nospriežam, ka drošvien bīstama vieta. Nu aplaivojam līkumu un skatamies - bebru dambis, kas tur bīstams... nezinu, braucam. Tomēr laiva kā dabūjusi sitienu no vienas puses - gāžas. AAAAAAAA, biku dzestrais ūdens aizsit elpu un gribas iekliegties, ko arī izdaru AAAAAAAAAHHHHHHH, to pašu izdara arī kolēga un nu jau mierīgi var mēģināt izdabūt ūdeni ārā no laivas. Piebrauc nākošie un pabrīdinam, lai prātīgi, šiem izdodas, arī nākamiem izdodas, tad nāk pirmie peldētāju ekipāža - varējām paskatīties, kā tas notiek kad laiva apgāžas no malas. Pārsteidz ka nemaz nav auksts, it kā ārā ir plus 10, visas drēbes slapjas (tiesa sintētika). Braucam tālāk un nu jau vienalga, ka kājas slapjas un braukt var daudz drošāk, jo ja kas var "izkāpt". Tā nu mums tur gāja, vēl pāris apnesienu, pāris bebru dambu, vēl viena pelde - šoreiz zars pāri pusupei uzreiz pēc bebru dambja iegāž mūs, atriebjos zaram to nolaužot (lai nākošos netaranē) un esam arī galā.... kur nemaz tik vienkārši nav izkāpt tiekam aizrauti kādus 100 m aiz tilta pie Vītiņu mājām, kad dabujām pieķerties pie krasta. Velkam laivu atpakaļ līdz ceļam un gaidam nākošos, kas jau tiek eleganti iebrienot straujajā upē, noķerti un pievilkti pie krasta Par spīti ka izpeldējos pat 2x, rekordisti tomēr ir  pirmie peldētāji, kuriem tas izdevās kopā 4x un arī pārējās laivas neiztika bez peldes (vieni gan braši turējās diezgan ilgi) tāpat kā mēs 2x. Šis bij stāsts par Imulu :D vairāk bilžu - Bildes