Print this page

Amulas piezīmes

Ir 22. novembra rīts, drēbes ir izžāvētas no vakardienas peldes pa Imulu un kaut gan labāk būtu vēl pagulējis, tomēr ir jādodas, šoreiz uz randiņu ar "Amulu". Nervozēt jau vairs nenervozēju kā pirms pirmā randiņa ar Imulu. Iekritīs - iekritīs, neko darīt un atkal ir silts, itkā siltākais novembris kopš 1946. gada. Ta kā nekādu raižu. Piebraucot pie Amulas tilta var redzēt, ka upe vismaz šai posmā ir mierīgāka. Tomēr viens čp jau gadās, tiek izlaista laiva no rokām (diezgan stāva noiešana pie upes), bet par laimi upes vidū ir saliņa, kur tā atduras. Ielaižu prātīgi savu laivu un "padodu" palaisto laivu. Amula ir krietni mierīgāka par Imulu, taču strauja tāpat un tāpat ir bebru dambji, kas tomēr pamanās izpeldināt divas ekipāžas.

Liekas apnesienu (sagāzti koki) gan ir krietni vairāk kā Imulā. Iespaidīgas ir Kalmuižas dzirnavas, kur labāk turēties labā pusē un pa šo pašu pusi ielaivojot mazliet dzirnavu dīķī var arī apnest apkārt dzirnavu kaskādēm un tai pašā labā pusē arī turpināt, līdz tiltam vairs nav tālu, taču vēl ir pāris koku sagāzumu, kādi 3 - 4, apnesam, daži to dara jau iemanījušies balansējot turpat uz upes pa sagāztajiem kokiem. Tad arī ieraugu savu busiņu un aiz līkuma ir arī tilts. Lielākā daļa nolemj ka beigs, tomēr mēs ar Jāni vēl aizbraukt līdz Abavai un tad pa Abavu atpakaļ pret "straumi" līdz tiltam pie Imulām. Esu ticis sveikā cauri šodien bez peldēšanās, bet tās pateicoties Amulas mazliet mierīgākam raksturam. Dodos mājā un karsējos pirtī lai nedabon iesnas. Bildes